Jeļenas Lovenas Loģika

Bizness un Finanses | 2015-03-06 16:49:39 | Alberts | Komentāri ()

Jeļenu Lovenu un viņas ko­lēģi, Zviedrijas investīciju bankas HQ darbinieku, pie ieejas biroju centrā sagai­dīja drūms vīrs melnā ādas jakā, ieveda liftā, kurā nezin kāpēc nedega gaisma, un nospieda augšējā stāva pogu. Lovenai kļuva neomu­līgi, un sieviete jau bija gatava, ka tur, augšā, viņu sagaidīs līdz zobiem bru­ņojušies rīkļurāvēji.

Lūk, tā 1998. gadā viņa devās uz pārrunām, lai pārdotu HQ piederošo Tyumenneftegaz ma­zākuma akciju paketi jaunajiem īpaš­niekiem - Tjumeņas naftas kompāni­jai (TNK) un konsorcijamAAR (Alfa Group, Access Industries un Renova). Pārrunas bija veiksmīgas, un Tyumen­neftegaz akcijas tika nopirktas par zviedriem negaidīti augstu cenu. To­reiz Krievijā nebija pieņemts rēķinā­ties ar mazo akcionāru tiesībām, un par Krievijas biznesmeņu lietišķajām pārrunām, pielietojot spēku, Lovena zināja ne tikai pēc nostāstiem.

Jeļena apgalvo, ka toreiz viņai pa­līdzējusi izturība, intuīcija un spēja sevi kontrolēt, gatavojoties arī negatī­vam iznākumam. Šīs īpašības par savu trumpi viņa uzskata arī pašlaik, vadot Swedbank Robur Rysslandsfond – vienu no pieciem lielākajiem valsts fondiem, kuri investē tikai Krievijas akcijās.

Astoņdesmito gadu beigās profe­sora meita Jeļena Šora pabeidza Ļe­ņina vārdā nosaukto MVPI, iegūstot ģeogrāfijas un angļu valodas skolotā­ja specialitāti, un sāka strādāt skolā. Viņa interesējās par Rietumu urbānis­tiku un domāja pievērsties zinātnei, bet visus plānus mainīja satikšanās ar zviedru eksporta speciālistu Janu Kristianu Lovenu. 1988. gada beigās Lovenu pāris aizbrauca uz Zviedriju.

Stokholmā viņa apguva zviedru valodu un universitātē studēja eko­nomiku un mārketingu. Tomēr savu pirmo darbu ārzemēs Jeļena atra­da nevis Zviedrijā, bet gan Īrijā, kur viņas vīram piedāvāja posteni diplomātiskajā korpusā. Kādā Dubli­nas laikrakstā viņa izlasīja interviju ar vietējās kompānijas Bula Resour­ces ģenerāldirektoru Džimu Stenli­ju, kurā viņš stāstīja par plāniem pie­dalīties Krievijas izejvielu ieguves kompāniju privatizācijā un sākt naf­tas atradņu izstrādi Sibīrijā. Lovena uzrakstīja šai kompānijai vēstuli, un viņu pieņēma darbā par konsultan­ti. Faktiski viņa bija menedžere saka­riem ar investoru.

Bula Resources darbinieces Love­nas brauciens uz Hantimansijsku 1994. gadā beidzās ar naftas atradņu izstrā­des kopuzņēmuma izveidošanu kopā ar biznesmeni Nikolaju Bogačovu. Bet 1997. gadā Bula Resources akcionāri uz­zināja, ka kļuvuši par krāpnieku upu­riem; kompānija Krievijas projektā pazaudēja 14,5 miljonus eiro. Nonācis skandāla centrā, Stenlijs uzskatīja par labāku noenkuroties Maskavā un pie­vērsties cita veida atradnēm - šoreiz dimantiem.

Bet vēl pirms tam, 1995. gadā, Lovena kopā ar vīru, kuram bei­dzās kontrakts, un diviem maziem bēr­niem atgriezās Zviedrijā un pēc kāda laika sāka strādāt HQ bankā, kur iepir­ka klientiem Krievijas vērtspapīrus. Viena no stratēģijām bija pirkt to kompāniju privileģētās akcijas, kam bija slikta korporatīvā pārvaldība, lai tās aprītu lielie tirgus spēlētāji.

Lovena pirka TNK meitasuzņēmu­mu, Purneftegaz, Sahalinmorneftegaz akcijas. Līdz ar vērtspapīriem inves­tori saņēma pilnu komplektu tiem lai­kiem tipisku problēmu, sākot ar infor­mācijas trūkumu un beidzot ar akciju paketes sadrumstalošanu. Ar mokošu saraksti un veselu sēriju tiesas prāvu mazākuma akcionāri centās panākt, piemēram, dividenžu izmaksu vai ak­ciju izpirkšanu par pieņemamu cenu.

Starp Lovenas klientiem bija divi Swedbank fondu pārvaldnieki. 2007. gadā viņi aizgāja no darba, lai radītu paši savu hedžfondu, bet Lovenu re­komendēja Swedbank kā iespējamo Russlandsfond pārvaldnieci. Piecu krī­zes gadu laikā fonda aktīvi samazinā­jās trīskārt, tomēr joprojām saglabājās iespaidīgi - miljards eiro. Visu nosa­ka zviedru investoru attieksme pret Krieviju, uzskata Lovena. «Zviedrija ir viens no pirmajiem drosmīgākajiem un agresīvākajiem investoriem gan Krievijas fondu tirgos, gan tiešo in­vestīciju jomā. Un šīs īpašās attiecības tiek uzturētas jau 15 gadu.»

Zviedri vairāk nekā amerikāņu in­vestori ir tendēti uz risku un biežāk iz­vēlas pirkt akcijas vai long-only fondus. Liela nozīme ir arī tam, ka ģeogrāfiski. Krievija atrodas tuvu Zviedrijai, tāpēc, kad zviedri nolemj investēt daļu savu līdzekļu attīstības tirgos, tie izvēlas Krievijas vai Austrumeiropas tirgus, nevis indeksu fondu, kur ir tikai 6% Krievijas aktīvu. Pati Jeļena ir tipis­ka zviedru investore - apmēram 70% viņas līdzekļu ir ieguldīti akcijās, un puse no tām ir tieši Krievijas akcijas.

Long-only fondu mērķis ir apspēlēt orientieri - fondu indeksu. Tas izdo­das tikai retajam. Pēc reitingu aģen­tūras Morning Star datiem, 2012. gada beigās cietajās valūtās nominētās Krievijas valsts fondu pajas, ieskaitot arī Russlandsfond, piecu gadu laikā pazaudējušas vidēji 36%, bet RTS in­dekss - 33 procentus. Nevienam fon­dam nav izdevies atgūt paju vērtības pirmskrīzes līmeni.

Russlandsfond investoru vidū ir gan institucionālie investori, gan privātpersonas, no kurām daudz ir Swedbank hipotekāro klientu, ku­riem banka piedāvā individuālu port­feli atkarībā no viņu ģimenes stāvok­ļa, vecuma un ekonomiskās situācijas. Fondam var pievienoties arī Krievi­jas investori, kuriem ir konti ārzemēs. Russlandsfond pajas var iegādāties tikai Zviedrijas kronās. Lovena pār­valda arī citus Krievijas fondus, kuros var investēt eiro vai jenās. Komisi­ja par pārvaldīšanu ir līdzīga kā šāda tipa Eiropas fondiem - 2,4% no aktī­viem, un atlīdzības par panākumiem nav. Pēdējo trīs gadu laikā fonds kro­nās pazaudējis 4,5%, kas, ņemot vērā, zviedru valūtas nostiprināšanos, at­bilst 0,8% ienesīgumam dolāros. Tur­klāt RTS indekss ir pieaudzis par 5,7 procentiem.

Ko gan Lovena tādu zina par Krie­vijas tirgu, ko nezina citi fondu pār­valdnieki? Ir tā sauktie soft parametri, par kuriem neraksta Bloomberg, viņa saka. Vienkāršāk sakot - intuīcija. Tā var būt tādas vai citādas menedžmen­ta rīcības sagaidīšana, attiecības ar mazākuma akcionāriem, godīgums saskarsmē ar analītiķiem un pat roku trīcēšana. Balstoties uz šiem paramet­riem, Jeļena, piemēram, lika likmi uz Fosagro (+52% 2012. gadā) un Sollers (+123%) akcijām.

Ļoti svarīga ir arī konsekvence, piebilst Lovena. Reizēm brokeri zvana un piedāvā pirkt vērtspapīrus tikai tāpēc, ka tos iegādājies vēl kāds. «Es atbildu: ja reiz viņš jau nopircis, tātad ir par vēlu,» skaidro Jeļena. «Ir jābūt pilnīgi neatkarīgam no tā, ko dara citi.»

Tirgus var satraukties parfiskā­lo krauju, bet, ja nekas kardināli ne­mainās, ir jāseko iepriekš pieņemta­jiem lēmumiem. «Bez šaubām, nevar pelnīt katru dienu un ir grūti sagla­bāt mieru, kad tavs portfelis sarūk,» spriež Lovena. «Bet tu vari apspēlēt indeksu vismaz pusi no laika, kad tas samazinās, un tad jau tu esi kaut ko nopelnījis.»

Vēl viens no viņas principiem, kuru apstiprina ilggadējā pieredze, strādājot fondu tirgū, - veiksmīgs pārvaldnieks pelna ne tikai ar tām po­zīcijām, kuras tam ir, bet arī ar tām, kuru nav. Bet tādā gadījumā dažreiz visefektīvākā metode ir nekur ne­investēt un pieturēt skaidro naudu. Iespējams, tieši tagad šāda taktika iz­rādīsies pati veiksmīgākā.

Atslēgas vārdi

Komentāri ()

Jaunākie raksti

Populārākie raksti