Rundāles garša iziet pasaulē.
Parasti, meklējot pesto mērci makaroniem, ilgi nedomājot pasniedzamies pēc kādas burciņas ar itāļu nosaukumu, bet ne šoreiz. Plauktā ir arī pesto Rundāle, un, aiz ziņkārības pētot etiķeti, izrādās, ka to ražo tepat Latvijā. Pesto un arī citus Vidusjūras un Austrumu brīnumus piedāvā Aivars Svarenieks (48), kas savā uzņēmumā Kronis izveidojis eksotisku produktu līniju Rundāle.
Astoņdesmito gadu beigās Svarenieks ieguva grādu inženierijā, vēlāk Rīgas Tehniskajā universitātē pabeidza pirmo uzņēmējdarbības programmu Latvijā. Paralēli studijām RTU viņš strādāja kolhozā Code par galveno enerģētiķi. Kad kolhozs sabruka, tā darbiniekiem piešķīra pajas, ar kurām varēja noprivatizēt kādu objektu. Pajas pienācās arī Aivaram un viņa vecākiem, un viņi tās ieguldīja Codes konservu cehā. Aivars bija viens no 100 ceha īpašniekiem, kuri apvienojās uzņēmumā Alpa, bet viņš pats ražošanā neiesaistījās. Tā vietā kopā ar sievu Benitu viņš nodibināja uzņēmumu Kronis. Ar pašu iekrājumiem pietika, lai Bauskā atvērtu bāru, un ar laiku viņi tika pie vēl trim veikaliņiem.
Kad piecus gadus vēlāk konservu ceha vadītājs Alberts Šapals gāja pensijā, Svarenieks pieņēma akcionāru uzaicinājumu ieņemt viņa vietu. Līdz ar iepriekšējā vadītāja aiziešanu Alpa tika likvidēta un konservu cehu iekļāva uzņēmuma Kronis sastāvā. Pārņemšanas brīdī cehā ražoja vien sešus produktus, kas nekādu peļņu nenesa, bet uzņēmuma īpašnieki vēlējās atpelnīt savus ieguldījumus. Aivars piedāvāja atpirkt viņu daļas, kļūdams par vairākuma akcionāru.
Lai atdzīvinātu ražošanu, bija nepieciešami 100 tūkstoši latu. Ieķīlājot visu uzņēmumam un sev piederošo īpašumu, Aivars Unibankā (tagad SEB banka) paņēma kredītu un iegādājās jaunu pakotāju, autoklāvu, kā arī sakārtoja laboratoriju un ražošanas telpu. Produktu klāsts piecu gadu laikā palielinājās līdz aptuveni 45 nosaukumiem, bet tagad uzņēmuma Kronis preču grozs ir dubultojies, kā nemainīgi populārākos produktus ražojot zaļos zirnīšus un marinētos gurķus. Kopš 2000. gada apgrozījums katru gadu ir audzis vidēji par 14%, 2004. gadā tas palielinājās uz pusi, un peļņa neilgi pirms krīzes sasniedza 60 tūkstošus latu.
Bet 2009. gads sākās nepatīkami. Samazinoties ražošanas apjomiem, Aivars aktīvi sāka meklēt izeju, lai izvairītos no bankrota. Plāns bija atrast partneri, kurš uzņēmumā ienestu jaunas idejas, un viņš izteica piedāvājumu bijušajam Spilvas īpašniekam Jānim Āboliņam (49).
Pēc uzņēmuma pārdošanas norvēģu pārtikas gigantam Orkla 2004. gadā Jānim uz laiku bija liegts darboties pārtikas rūpniecībā, apliecina Spilva. «Tajā laikā es aizbraucu uz Krieviju un izveidoju uzņēmumu Baltis, kas izplata Latvijas pārtikas produktus,» stāsta Āboliņš. Taču pēc pieciem gadiem viņš atkal bija gatavs darboties pārtikas nozarē un piekrita Aivara piedāvājumam kļūt par partneri, jo saskatīja iespēju izveidot sadarbību starp diviem sev zināmiem uzņēmumiem - Kroni, kam bija nepieciešamas idejas, un Peks, kas bija spējīgs izveidot jaunus produktus. No peļņas, ko ieguva, pārdodot Spilvu, Āboliņš Kronī ieguldīja 220 tūkstošus latu, iegūstot 49% uzņēmuma.
Aivars teic, ka tādā veidā izdevies nošaut trīs zaķus ar vienu šāvienu. «Pirmkārt, Jāņa Āboliņa pieredze, otrkārt, papildu finansiālie līdzekļi, treškārt, caur Baltis pavērās iespēja eksportam uz Krieviju.»
Abu uzņērnēju sadarbības rezultāts ir jaunā produktu līnija Rundāle, kuras konceptu veido Peks, bet produktus tālāk pielāgo un ražo Kronis. Pamatā ir ideja ražot pasaulē plaši pazīstamas mērces un piedevas, adaptējot tās Latvijas garšai. Uzkrājuši jau 20 gadu pieredzi, uzņēmēji nevēlējās mainīt darbības jomu uz kaut ko pilnīgi pretēju. Jaunos produktus var ražot arī ar esošajām iekārtām, tāpēc «veidojām divas dažādas līnijas, lai tās nepārklātos», skaidro Aivars. «Lai sāktu ražot šādus produktus, vajag līdzekļus, kvalificētus speciālistus, zināšanas, un pastāv risks, ka tos beigās neviens nepirks, tāpēc pirms Rundāles neviens ar to nenodarbojās,» saka Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš abu uzņēmēju lēmumu vērtē tikai pozitīvi.
Produktu līnijas Rundāle izveidē tika ieguldīti aptuveni 100 tūkstoši latu. Četru tehnologu vadībā tika attīstīti 50 dažādi produkti sešās grupās: pesto, makaronu un WOK mērces, čatniji, brušetas un konservēti dārzeņi. «Kronis ir plaša patēriņa preces, un tās nevar būt dārgas,» skaidro Aivars.
Rundāli viņi centās pielīdzināt ārzemju produktiem un konkurēt ar tiem gan garšas, gan izskata ziņā, lai pircēji izvēlētos to, nevis importēto produkciju. Aivars stāsta, ka nosaukums izvēlēts, lai tas radītu asociācijas ne tikai vietējā tirgū, bet arī citviet Austrumeiropā. Iepakojumu, kas izceļas pārējo vidū, veidojusi Latvijas kompānija DPJN, kas strādājusi ar tādiem zīmoliem kā Aldaris, Cido un Laima.
Pēc vairākiem mēginājumiem gatavs bija gan burciņu vizuālais noformējums, gan to saturs, un atlika tās izvietot lielveikalu plauktos. Sākotnēji sarunas nevedās viegli, bet pēc Rimi, Sky un Stockmann izrādītās intereses arī citos lielveikalos, piemēram, Prisma un Iki, izdevās Rundāli iekļaut piedāvāto produktu klāstā. Tagad to var nopirkt gandrīz visās lielākajās tirdzniecības vietās. Līdzko radās pieeja lielveikaliem, Kronis aktīvi sāka iepazīstināt pircējus ar jauno produktu līniju, rīkojot degustācijas. Nedēļā notiek vidēji 11 degustāciju, un gadā tam tiek tērēti aptuveni 30 tūkstoši latu.
Paralēli Rundāles izstrādei uzņēmēji sāka būvēt 500 tūkstošus latu vērtu tieši šai produkcijai paredzētu augļu un dārzeņu apstrādes cehu, kurā sākotnēji ieguldīja 150 tūkstošus latu no saviem līdzekļiem, bet atlikušo aizņēmās no SEB bankas. Vēlāk aptuveni pusi summas sedza ar Eiropas Savienības fondu piešķirtajiem līdzekļiem. Cehā jau ir sākusies ražošana, tiesa, nelielos apjomos.
Izpētot lielveikalos pieejamo eksotisko mērču sortimentu, var secināt, ka zīmols Rundāle ir ne tikai visplašāk pārstāvētais, bet arī par 20% lētāks. Kā pastāstīja Rimi un Stockmann pārstāvji, pircējus visvairāk interesē tieši makaronu un pesto mērces. Pēc Forbes aprēķiniem, tie ir arī ienesīgākie produkti, uz vienu burciņu nopelnot vidēji 30 procentu. Kā veiksmīgāko var minēt Saulaino pesto. Tā ir pilnīgi jauna recepte, par bāzi ņemot nevis, kā ierasts, baziliku, bet burkānus. Izmantojot vietējās izejvielas, tā pašizmaksa ir uz pusi zemāka nekā citām mērcēm.
Pagaidām Rundāle no kopējā apgrozījuma nodrošina vien 10%, bet, lai veikalu plauktos nonāktu vairāk Kroņa ražojumu, ar šo pašu zīmolu tiek pārdoti arī konservēti dārzeņi. Par jauno zīmolu pircēji ir gatavi maksāt vairāk gandrīz tās pašas preces, tikai citā iepakojumā, izdodas pārdot dārgāk. Ar nelielām izmaiņām receptē marinēto gurķu burciņa ar Rundāles logo maksā par 50% vairāk. Šī situācija ir spilgts piemērs, ka dārgāku preci pircēji uzskata par kvalitatīvāku, un to savos pētījumos pierādījuši arī Stenforda universitātes zinātnieki.
Produkcijas realizēšanai Kronim pietiek ar Latvijas tirgu. Nelielos daudzumos produkcija tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Īriju un Angliju. No Krievijas tirgus gan Kronis neatteiktos, un februārī uzņēmums piedalījās izstādē Maskavā, kur degustāciju veidā centās noskaidrot, kurus no 27 jau sertifikātus ieguvušajiem Rundāles produktiem eksportēt. «Pagaidām uz Krieviju tiek vestas tikai zupas,» stāsta Aivars, piebilstot, ka lielās kaimiņvalsts veikalos ir ļoti grūti tikt un uzcenojums ir līdz pat 220%, kas konkurēšanu padara sarežģītu. Viņš cer, ka ar Rundāli konkurēt būs vieglāk, jo tas ir izteikts nišas produkts.
Kronis vēl ir neliels dārzeņu pārstrādes uzņēmums, tā peļņa 2011. gadā bija 20 tūkstoši latu. Statistiku par kopējo konservu tirgu neviens neapkopo, bet četru lielāko ražotāju konkurencē - Spilva, KOK, Milda un Pūre - Kronim ir vien 3% tirgus daļa. Pēc krituma krīzes laikā pēdējos divus gadus Kronis palielina apgrozījumu par vidēji 10% gadā, 2012. gadā sasniedzot 1,3 miljonus latu. Šķiet, ka lēmums atrast jaunu nišu nes augļus.
Sagatavoja: manapasaule.com